Dzeja dziedē. Iespējams, tu to vēl neesi piedzīvojis, bet ir tāds brīdis, kad dzejolis nostrādā. Tajā brīdī atkāpjas vientulība, un tu pēkšņi esi kopā ar autoru, apkārtējiem un sevi pašu.
Mēs esam trenēti dzīties pēc dzīves rezultātiem, bet dzeja apstādina un atgādina- tu neesi viens, mēs tevi dzirdam un saprotam.