Tu aizej sniegos baltos.
Uz kokiem baltas ēnas krīt.
Un vēji klusinātos altos
Tev klusu šūpļa dziesmu dzied.
(K. Apškrūma)
Aukstā 19. janvāra dienā pa sniegoto Mūžības taku no mums projām aizgājusi skolotāja Aleksandra Ivanova.
Skolotājas Aleksandras darba mūžs Rēzeknes 3. vidusskolā mērojams un vērtējams vairākās paaudzēs. Ne viens vien rēzeknietis varētu teikt, ka skolotāja mācījusi viņam, viņa vecākiem un vecvecākiem matemātiku.
Skolotāja Rēzeknes 3. vidusskolu varēja saukt par savu, jo no 1958. līdz 1991. gadam bija matemātikas skolotāja.
Aleksandra Ivanova ar savām zināšanām matemātikas metodikā dalījās ar citiem gan semināros, gan kursos, kā arī veidoja un publicējot vairākus mācību metodiskos līdzekļus matemātikā. Viņa cienīja meklētājus, cilvēkus, kuri darbu veic ar gaišām domām un optimismu, atgādināja, ka jāveido sevī prasme strādāt ar perspektīvu, ar skatu nākotnē.
Viņa vienmēr atrada laiku skolēniem, sarunām, nekad neliedza padomu vai vienkārši uzklausīja. Centās skolēnus saprast.
Vēl šodien kolēģi Rēzeknes 3. pamatskolā atzinīgi novērtējuši Aleksandras Ivanovas pedagoģisko darbību, lietpratību un radošumu. Atcerējušies viņas cilvēciskās rakstura īpašības, kā labestību, optimismu, dzīves gudrību, izpalīdzību, dvēseles mieru. Viņas dziļākā būtība bija nevienu neaizskart, netiesāt, bet gan pacelt, aizstāvēt un pateikt labu vārdu. Skolotāja Aleksandra Andrejevna bija padomdevēja ikvienam kolēģim.
Tikpat sirdsgudri kā savus skolēnus, tā Aleksandra kopā ar vīru audzināja savu dēlu un meitu. Viņas prieks bija sagaidīt mazbērnus un redzēt tos izaugot un savās dzīvēs aizejot. Piedzīvota arī mazmazbērnu mīlestība.
Skolotāja bija kā ābele, kura ziedēja skaisti – klusi, bet pārliecinoši. Un arī atmiņas par viņu ziedēs baltas kā ābeles.
Mums paliks skolotājas Aleksandras miers, smaids, labestība, dzīvesgudrība, gaišais skats uz dzīvi un mīļums pret līdzcilvēkiem.
Mūžības vārtiem aizveroties, viņas vārds ierakstāms uz visiem laikiem ar lielo burtu Rēzeknes 3. pamatskolas vēsturē. Pie mums paliks viņas nozīmīgais darbs skolas attīstībā un skolēnu izglītošanā.
Šķiet, ka mums, palicējiem, Aleksandra Andrejevna teiktu:
“Par mani neraudiet,
Ar maigo vakarvēju man kādreiz
Sveicienus no tāles atsūtiet
Un dzīvi mīliet tā, kā es to mīlēju.
(A. Sakse)
Skolotāj! Paņem līdzi gaišajā Mūžības ceļā mūsu mīlestību, cieņu un pateicību par visu, visu…
Rēzeknes 3.pamatskolas pedagoģiskais kolektīvs
